Saskaņā ar vispārējo tēmu "EUREGIOnally sustainable" projekta ievadfāzes dienas notiek katru gadu kā pārrobežu izglītības projekts trīs dienu garumā. 60 skolēni no Vernera fon Zīmensa ģimnāzijas kopā ar skolēniem no Nīderlandes partnerskolas Het Stedelijk Lyceum Enschede strādā pie galvenajiem Euregio nākotnes jautājumiem. Mērķis ir paraudzīties uz ilgtspējību Eiropas pierobežas reģionā no dažādām perspektīvām un kopīgi izstrādāt praktiskas, radošas un uz nākotni orientētas idejas.
Jauktās vācu-holandiešu grupās dalībnieki cita starpā risina jautājumus par ilgtspējības ekoloģiskajiem, sociālajiem un kultūras aspektiem. Tie ietver projektus par EUREGIONĀLU komunikāciju un sadarbību (skatīt "EUREGIONĀLĀ KOMUNIKĀCIJA"), reģionālu un ilgtspējīgu uzturu (skatīt "EUREGIONĀLIE UZTURĪGAS ĒDINĀŠANAS KURSI"),par ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu (skatīt "WATER EUREGIONAL"), paaudžu apmaiņu (skatīt "EUREGIONĀLĀ APMĀCĪBA") un dabas un purvu ainavu nozīmi un aizsardzību (skatīt "HÜNDFELDER MOOR").
Vēl viena projekta dienu sastāvdaļa ir praktiskais darbs, piemēram, ekskursijas, aptaujas vai nelieli pētnieciskie uzdevumi uz vietas. Rezultāti tiek radoši sagatavoti, prezentēti un atspoguļoti Eiropas kontekstā. Šādā veidā projekta dienas ne tikai veicina zināšanas par ilgtspēju, bet arī starpkultūru prasmes, komandas darbu un Eiropas kopību.
10. februārī skolēni no Vernera fon Zīmensa ģimnāzijas apmeklēja Saksijas Lietišķo zinātņu universitāti. Vizītes mērķis bija uzzināt vairāk par EUREGIO un Vācijas un Nīderlandes sadarbību. Jau ārpus modernās ēkas bija skaidrs, cik starptautiski orientēta ir šī universitāte. Prezentācija sniedza dalībniekiem ieskatu tādās tēmās kā ilgtspējīgs transports un reģionālā ekonomika. Īpaši aizraujoša bija ideja par to, kā lietotne varētu labāk savienot reģiona iedzīvotājus. Pēc tam studenti turpināja darbu nelielās grupās un veica intervijas. Viņi apsprieda EUREGIO priekšrocības un iespējamās idejas nākotnei. Daudziem darbs grupās šķita interesants, jo tas ļāva veidot atklātu dialogu. Daži ziņoja, ka apmeklējuma rezultātā viņi ir paplašinājuši savu redzesloku. Kopumā šī bija pamācoša un daudzveidīga diena.
Izkārtojums 1
1. diena
Kurss sākās ar recepšu meklēšanu. Dalībnieki devās iegādāties reģionālos produktus. Izvēlētās vietas bija Lidl un K+K, no kurām K+K ir reģionālais veikals Vestmunsterlandē. Šis iepirkšanās brauciens nodrošināja, ka sastāvdaļas bija svaigas un vietējās, kas ne tikai uzlaboja ēdienu kvalitāti, bet arī atbalstīja vietējo ekonomiku.
2. diena
Otrajā dienā tika sagatavotas receptes. Grupas ar lielu sparu strādāja pie saviem kulinārijas darbiem. Katrs gatavošanas procesa posms tika rūpīgi dokumentēts, lai fiksētu reģionālo pārtikas produktu apstrādi. Dalībnieki uzzināja ne tikai par atsevišķiem gatavošanas soļiem, bet arī daudz jauna par sastāvdaļu izcelsmi un to nozīmi ilgtspējas nodrošināšanā. Dienas beigās ar mīlestību pagatavotie ēdieni bija gatavi ēšanai, un bija skaidri jūtams prieks par kopīgu gatavošanu un reģionālās virtuves novērtēšana.
Izkārtojums 1
Projekta dienu ietvaros mēs intensīvi pievērsāmies EUREGIO ūdens tēmai. Šo projekta dienu mērķis bija iepazīties ar uzraudzīta projekta norisi un iepazīt dažādus darba veidus, kas saistīti ar ūdens tēmu. Galvenā uzmanība tika pievērsta nevis gala rezultātam, bet gan kopīgam darba procesam.
Sākumā mēs piedalījāmies Toma Vortmaņa (Tom Voortmann) prezentācijā. Savā prezentācijā viņš iepazīstināja ar ūdens tematu un izklāstīja dažādus aspektus un jautājumus, kas ir svarīgi EUREGIO. Prezentācija kalpoja par satura pamatu un deva impulsu turpmākajam darbam grupās un mūsu pašu diskusijai par šo tematu.
Pēc tam mēs turpinājām darbu mazās grupās. Mūsu uzdevums bija izveidot savas prezentācijas par ūdens tēmu. Kā galveno pamatu mēs izmantojām GPRW. Vispirms grupās apspriedām, kā vēlamies strukturēt savas prezentācijas un kam vēlamies pievērst uzmanību. Uzdevumi tika sadalīti grupās, lai katrs varētu dot savu ieguldījumu kopīgā darbā. Darba posmos mēs apkopojām informāciju, strukturējām saturu un regulāri apmainījāmies ar informāciju par mūsu darba statusu. Skolotāji atbalstīja grupu darbu, nediktējot darba procesu.
Otrajā projekta dienā mūsu darbs no klases pārgāja uz āru. Mūsu mērķis bija ne tikai teorētiski aplūkot ūdens tēmu, bet arī izpētīt un piedzīvot to tieši uz vietas Gronau. Kopā ar skolotāju Adamska kungu mēs devāmies pa pilsētu. Mēs apstājāmies dažādās pieturvietās, lai uzzinātu vairāk par attiecīgajām vietām un to nozīmi ūdens jomā reģionā. Adamska kungs un Makss mums izskaidroja katras vietas īpatnības un sniedza papildu informāciju par ūdens attīstību un izmantošanu.
Mūsu pirmā pietura bija ūdenstornis, kur uzzinājām vairāk par ūdensapgādi un ēkas vēsturisko nozīmi. Pēc tam mēs devāmies uz vietu, kur Dinkels atkal pievienojas Dinkel upei, un uzzinājām, kā mainās upes tecējums un kāda ir tā ietekme uz apkārtējo teritoriju. Pilsētas parkā mēs pavadījām Dinkelu, vērojām krastus un vācām ūdens paraugus un atkritumus no ūdens. Tas ļāva mums pašiem kļūt aktīviem un sniegt ieguldījumu vides aizsardzībā. Pēc nelielas pauzes turpinājām pastaigu pa pilsētas centru uz lagūnas teritoriju un pilsētas ziemeļu daļu. Visbeidzot, pirms atgriešanās skolā mēs kopīgi cienājāmies ar saldējumu.
Projekta dienas mums sniedza iespēju apzināti uztvert ūdeni savā tuvākajā apkārtnē, labāk izprast ekoloģiskās attiecības un gūt praktisku pieredzi. Ar prezentāciju, grupu darba un novērojumu palīdzību uz vietas mēs varējām iepazīties ar visu projekta procesu - no ieviešanas un plānošanas līdz praktiskai īstenošanai - un padziļināt savas zināšanas par ūdeni EUREGIO.
Izkārtojums 1
Vernera fon Zīmensas ģimnāzijas projektu dienu ietvaros grupas "EUREGIOnale Begegnung" skolēni ir uzņēmušies uzdevumu - viņi vēlas tuvināt dažādas paaudzes pāri robežai. "Mēs vēlamies dot iespēju vecāka gadagājuma nīderlandiešiem pansionātos pavadīt laiku kopā ar jaunākiem vācu skolēniem, lai EUREGIO ietvaros veicinātu apmaiņu vairākos līmeņos starp jauniem un veciem," savu projektu raksturo septiņpadsmitgadīgā skolniece Leni S..
Skolu projekti notika trīs dienas, kuru laikā skolēni intensīvi strādāja pie EUREGIO tēmas. Pirmajā dienā, pirmdien, šīs grupas skolēni sāka apkopot sākotnējās idejas un formulēt detalizētākus plānus. Grupu apmeklēja Milou Vaartjes no EUREGIO Youth, lai vēlreiz iepazīstinātu skolēnus ar EUREGIO pamatideju. Vispirms viņa paskaidroja dažas detaļas par savu lomu un apliecināja skolēniem savu atbalstu.
Pavadošais skolotājs Fabians Bušs (Fabian Busch) kādā intervijā teica, ka viņš ir ļoti satraukts redzēt, ko skolēni izdomās, bet ir pārliecināts un sagaida patiešām labus rezultātus. Tomēr viņam nebija konkrētu cerību un viņš bija atvērts skolēnu idejām.
No jauniešu sākotnējiem apsvērumiem izrietēja, ka grupa vēlas pavadīt rītu kādā pansionātā Nīderlandē. Šim apmeklējumam tika plānotas spēles un komunikatīvas aktivitātes. Lai to īstenotu, skolēni apzvanīja vairākus pansionātus, izmantojot skolā apgūto holandiešu valodu. Diemžēl sešpadsmit līdz septiņpadsmit gadus vecie skolēni nesaņēma nekādus konkrētus apstiprinājumus, jo viņu pieprasījums bija izteikts īsi. Tomēr lielākā daļa iestāžu kopumā šķita ļoti ieinteresētas un nevēlējās izslēgt šāda veida sadarbību nākotnē.
Ņemot vērā pieaugošo atteikumu skaitu, mācekļi nolēma nosūtīt trīs no viņiem, lai personīgi iepazīstinātu ar šo ideju pansionātos. Diemžēl iepriekš minēto iemeslu dēļ arī tas bija neveiksmīgi.
Otrdienas rītā vispirms tika apspriesti iepriekšējās dienas notikumi un apsvērti alternatīvi plāni. Beigu beigās visi vienojās sagatavot reklāmas skrejlapu nākamajām grupām, kas vēlētos realizēt šo projektu, un sagatavot e-pasta vēstuli, lai nākotnē būtu vieglāk lūgt pansionātus rīkot šāda veida pasākumus. Tie tika veiksmīgi izveidoti nākamajā darba posmā. Turklāt ir jāizveido sava veida "attēlu filma", lai ilustrētu skolēnu grupas apmeklējuma gaitu.
Taču jaunieši ne tikai vēlējās sagatavoties un plānot - viņi vēlējās arī rīkoties. Tāpēc viņi nolēma tajā pašā dienā doties uz Enšedi, lai veiktu ar paaudzēm saistītas aptaujas. Atsaucība uz aptauju bija lielākoties pozitīva. Daudzi respondenti, gan holandieši, gan vācieši, bija ļoti pretimnākoši un apmierināti ar studentu iniciatīvu.
Pēdējā dienā, trešdien, interviju rezultāti tika apkopoti un analizēti, un pēc tam tie tika skaidri izklāstīti, lai pēc tam visas grupas soli pa solim piedalītos muzeja ekskursijā.
Izkārtojums 1
Pirmajā darba posmā viņi pievērsās purvu tēmai. Viņi noskaidroja, kas ir purvi un kā tie veidojas. Viņi arī noskaidroja, kādi ir dažādi purvu veidi.
Turpinājumā viņi analizēja, kādi faktori kaitē purvam un kādi apstākļi ir svarīgi purva saglabāšanai un attīstībai. Viņi pētīja arī tipiskās dzīvnieku sugas, kas dzīvo purvos, un uzzināja par to īpašo pielāgošanos šim biotopam.
Turklāt viņi kopā ar grupu apmeklēja Hindfeldes purvu. Šīs ekskursijas laikā viņi arī analizēja augsni un tur augošos kokus. Viņi izmantoja iepriekš iegūtās zināšanas.
